1. Augsta strāva, zems spriegums: pretestības metināšana izmanto pretestības siltumu kā siltuma avotu. Tā kā pretestība ir ļoti zema (parasti mazāka par 100 μΩ), ir nepieciešama pietiekami liela strāva, lai radītu nepieciešamo siltumu. Parastās metināšanas strāvas svārstās no 2000 līdz 40000A.
Tā kā gan sagataves, gan metināšanas ķēdes pretestība ir mikro-omu diapazonā, transformatora sekundārais spriegums nav augsts. Fiksētās metināšanas iekārtas parasti darbojas zem 10 V, savukārt piekārtās metināšanas iekārtas to garāko un plašāko metināšanas ķēžu dēļ sasniedz aptuveni 24 V.
Tā kā pretestības metināšanai ir nepieciešama liela metināšanas strāva un zems spriegums, pretestības metināšanai izmantotā transformatora sekundārais tinums izmanto tikai vienu apgriezienu (divus apgriezienus piekarināmām vai garajām -roku metināšanas iekārtām). Tāpēc pretestības metināšanas iekārtās metināšanas ķēdes vadītāja izmērs ir salīdzinoši liels, un ir nepieciešama piespiedu dzesēšana.
2. Liela jauda, regulējams: lielās metināšanas strāvas dēļ pretestības metināšanas transformatoru jauda ir lielāka par 50kVA. Tā kā transformatora tinumam ir tikai viens vai divi apgriezieni, metināšanas jaudu var mainīt, tikai mainot primārā tinuma apgriezienu skaitu.
3. Pārtraukta darbība, bez{1}}slodzes darbības: parasti pretestības metināšanas transformatora slēdzis tiek novietots starp primāro tinumu un strāvas padeves līniju. Pirms primārā tinuma pievienošanas tīklam apstrādājamā detaļa tajā jau ir nostiprināta, un metināšanas ķēde ir aizvērta. Kad strāva ir ieslēgta, transformators darbojas zem slodzes, tāpēc parasti nav -slodzes stāvokļa (izņemot zibspuldzes sadurmetināšanu). Metināšanas laikā sagataves iekraušanas un izkraušanas, iespīlēšanas, metināšanas pozīcijas pārvietošanas, kā arī priekšspiešanas, kalšanas un atbalstīšanas metināšanas cikla laikā parasti nav nepieciešams strāvas pieslēgums. Tāpēc pretestības metināšanas transformatora darbināšanas laiks ir neregulārs.